Pasaules valstu domēnu karte

Izpētiet interaktīvu pasaules karti ar valstu augstākā līmeņa domēniem (ccTLD). Pārvietojieties un pietuviniet, lai redzētu katru valsti ar tās domēna etiķeti, un pēc tam izaiciniet sevi viktorīnā.

Vēlaties praktizēties? Izmēģiniet Pasaules valstu domēnu viktorīnu, lai ātri iemācītos un iegaumētu ccTLD: Sāciet viktorīnu →

Kas ir ccTLD?

Valsts koda augstākā līmeņa domēns (ccTLD) ir divu burtu domēna paplašinājums, kas piešķirts valstij vai teritorijai, piemēram, .fr (Francija), .jp (Japāna) vai .br (Brazīlija). Piešķiršana galvenokārt balstās uz ISO 3166‑1 alpha‑2 sarakstu. ccTLD palīdz identificēt ģeogrāfisko izcelsmi, un daudzos gadījumos meklētājprogrammas tos uzskata par konkrētai vietai mērķētiem.

Kā notiek piešķiršana

• Kodu avots: Lielākā daļa ccTLD atbilst ISO 3166‑1 alpha‑2 kodiem.
• Deleģēšana: Interneta piešķirto numuru iestāde (IANA) deleģē katru ccTLD noteiktam valsts reģistram/administratoram.
• Atcelšana/izmaiņas: Kodu izmaiņas notiek, kad valstis sadalās, apvienojas vai maina nosaukumu; vecie kodi var tikt pakāpeniski izņemti no lietošanas (piemēram, .cs Čehoslovākijai).

Izņēmumi un īpaši gadījumi

• .uk vs .gb: Apvienotā Karaliste galvenokārt izmanto .uk, lai gan GB ir ISO alpha‑2 kods; .gb pastāv, bet netiek aktīvi izmantots.
• .eu: Piešķirts Eiropas Savienībai kā īpašs reģionālais ccTLD.
• Mantojuma kods: .su (Padomju Savienība) joprojām tiek izmantots ierobežoti, lai gan valsts vairs nepastāv.
• Aizjūras teritorijas: Daudzām ir savi ccTLD (piemēram, .gg Gērnsijai, .pn Pitkērna salām).

IDN ccTLD (ne‑latīņu rakstība)

Starptautizētie domēna nosaukumi ļauj valstīm izmantot vietējo rakstību savos augstākā līmeņa domēnos, piemēram, .рф (Krievija), .中国 un .中國 (Ķīna), un .السعودية (Saūda Arābija). Tie tiek īstenoti, izmantojot Punycode (xn‑‑… formā), bet lietotājiem tiek parādīti vietējā rakstībā.

Otrā līmeņa struktūra un izmantošana

Daži reģistri izmanto strukturētus otrā līmeņa domēnus, piemēram:

• .co.uk, .org.uk (Apvienotā Karaliste)
• .com.au, .net.au (Austrālija)
• .co.jp, .ne.jp (Japāna)

Citi ļauj reģistrāciju tieši augstākajā līmenī (piemēram, example.fr). Politikas atšķiras atkarībā no reģistra.

Reģistrācijas politikas un ierobežojumi

Noteikumi atšķiras atkarībā no valsts un var ietvert:

• Vietējās klātbūtnes vai rezidences prasības
• Lietošanas mērķa ierobežojumi (piemēram, komerciāls pret nekomerciālu)
• Dokumentācijas pārbaudes vai pilnvarnieka pakalpojumi Daudzi ccTLD ir pieejami globāli, bet daži joprojām ir ierobežoti tikai rezidentiem, uzņēmumiem vai preču zīmju īpašniekiem.

Vispārinātie vai tirgoti ccTLD

Vairāki ccTLD ir populāri ārpus savas valsts, jo to nozīme sakrīt ar globāliem terminiem vai nozarēm:

• .co (Kolumbija) uzņēmumiem
• .tv (Tuvalu) straumēšanai/televīzijai
• .me (Melnkalne) personīgām vietnēm
• .io (Britu Indijas okeāna teritorija) tehnoloģijās
• .ai (Angilja) mākslīgajam intelektam Šie ir valstu kodi, nevis vispārīgi TLD, bet daudzi reģistri tos reklamē starptautiski.

Drošība un DNSSEC

Daudzi ccTLD atbalsta DNSSEC, lai autentificētu DNS datus un samazinātu viltošanu. Pieņemšana ir atkarīga no reģistra; pārbaudiet ccTLD tehniskās politikas, lai uzzinātu aktuālo statusu.

Bieži uzdotie jautājumi — ātras atbildes

• Vai ccTLD vienmēr ir divi burti? Jā, latīņu rakstības ccTLD; IDN ccTLD izskatās garāki Punycode kodējuma dēļ.
• Vai ccTLD uzlabo vietējo SEO? Meklētājprogrammas bieži ģeogrāfiski mērķē ccTLD uz to valsti, kas var palīdzēt ar vietējo nodomu.
• Vai ikviens var reģistrēt ccTLD? Tas ir atkarīgs. Daži ir pieejami visā pasaulē (piemēram, .io, .co), citi prasa vietējo klātbūtni vai papildu pārbaudi.